ceturtdiena, 2012. gada 26. janvāris

Klientam vienmēr taisnība

Sveiki!

Nesen kāda cilvēka iedrošināta nolēmu atsākt sava memuāra papildināšanu.. Turpināšu rakstīt par lietām, kuras redzu sev apkārt..

Gadījums Nr. 1
Foto: ierakstot googlē "angry costumer" izlec šitas :)

Kādu dienu nācās apmeklēt Lattelecom veikalu.. Tur mūs sagaidīja 3 „notiesātie”.. Meitene šķiet bija tikusi cauri ar nosacītu sodu, viens no puišiem kādi 2 gadi  nebrīvē, bet cits puisis...oi...viņam ar tiesnesi, prokuroru un citiem apsūdzības cēlājiem nebija paveicies.. Viņš acīmredzot pavadīs laiku ne tikai nebrīvē, bet ticis arī pie mantas konfiskācijas..

Situācija pavisam vienkārša. Kāda sieviete, sauksim viņu par Zoju, ieradās veikalā ar pārmetumiem par kādu pie viņiem (vai vismaz viņu veikalā) iegādātu preci.. Meitene bija gana rosīga, jo šķiet viņai nenācās runāt ar Zojas tanti, viens puisis citus apkalpoja, bet bija manāmas satraukuma dzirksteles viņa acīs, bet tas otrs puika..  Nepazinu viņu, bet tā žēl sametās.. vēl nedaudz ilgāk būtu jāuzkavējas tajā veikalā, tad sāktu viņu (puiku) aizstāvēt pat nezinot situāciju.. Manas asinis uzvārījās.. Zojas tante puiku apvainoja, kā vien prazdama.. Pat viņas vīrs/draugs/paziņa, kas bija ieradies nedaudz vēlāk, nespēja viņu nomierināt.. Kad runāja ar puisi, tad tik apvainoja un sauca par zagli, nelieti.. "Smuks puika, bet nu tāds žuļiks.." dusmojās Zoja.  Kad puisis iegāja citā telpā, lai kaut ko darītu lietas labā, tad viņa kolēģi un citi klienti brīvprātīgi obligāti klausījās Zojas tantes sakrājušos žulti.. jā, žulti.. nekā citādāk to nosaukt nevar..

Ai, daudz tādu Zojas tantu ir mums visapkārt.. Māksla ir ar viņām sadzīvot.. Tur vajag profesora grādu..

Es kā klients jutos gaužām slikti, ka ir līdzcilvēki, kas tādā veidā kārto savas lietas.. Tāpat man bija žēl to darbinieku, kam tajā brīdī bija ar viņu jārunā.. 

Lūk, pirmā lieta, ko redzēju/piedzīvoju sev apkārt.. Sekos vēl citas! ;)