ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs
The Shawshank Redemption
Parasti neskatos filmas, par kurām esmu dzirdējusi atsauksmes, bet šo noskatījos, jo atsauksme: „Ja patīk filma „Zaļā jūdze”, tad patiks arī šī. ” trāpīja 10-niekā.
Filma ir par to kā nevainīgi apsūdzēts cilvēks saņem divus mūža ieslodzījumus par savas sievas un viņas mīļākā nogalināšanu. Nonāk cietumā un iepatīkas populārajiem (ja tā var teikt ieslodzītajiem). Filmas beigās saprotu, ka ikkatrs Endija solis ticis rūpīgi izplānots. Ieslodzītais Reds, kas cietumā var iegūt visu (no ārpasaules), ko vēlas Endijam sagādā mazu klinšu āmuru, lai varētu veidot akmens figūras un lielu attēlu ar kādu aktrisi, ko pēcāk nomaina Merilina Monro un tad cita Endija „sapņu sieviete”.
Endiju pirmos divus gadus regulāri piekauj „sisters” (if you know what I mean ), jo viņš atsakās pakļauties. Pēc pamatīgākas piekaušanas, kad Endijam nākas gulēt cietuma slimnīcā, sargi, kurus Endijs dīvainā veidā ir ieguvis par labvēļiem, sagaida galveno „sister” Bogu Endija kamerā un piekauj tā, ka „sister” vairs nevar staigāt un ēdienu uzņem caur caurulītēm.
Pa vidu vēl visādi notikumi, bet visā visumā, šī ir viena no filmām, kur notikumus nevar paredzēt (izņemot vienu). Filma ir par ieslodzīto dzīvi, cietuma sargu un direktora visatļautību. Filma par to, ko iesākt ieslodzītajam, kurš jau ir vecs un nezina, ko iesākt pēc ieslodzījuma. (Šī bija vienīgā vieta, kur raudāju.) Filma par draudzību, par to, ka ne vienmēr ne tajās sliktākajās vietās iegūtie draugi, nebūs kopā ar mums vēl ilgi pēc tam. Filma par to, ka ir cilvēki, kas neaizmirst savus draugus arī tad, kad kļuvuši pārticīgi.
Filmā ir ļoti daudz labu citātu/domu. Šī filma pievienojas manam iecienītāko filmu topam.
Red: These walls are funny. First you hate 'em, then you get used to 'em. Enough time passes, you get so you depend on them. That's institutionalized.
Red: Goddamn right. They send you here for life, and that's exactly what they take. The part that counts, anyway.
Andy Dufresne: Anything you put in my mouth you're gonna lose.
Red: [narrating] Sometimes it makes me sad, though... Andy being gone. I have to remind myself that some birds aren't meant to be caged. Their feathers are just too bright. And when they fly away, the part of you that knows it was a sin to lock them up DOES rejoice. But still, the place you live in is that much more drab and empty that they're gone. I guess I just miss my friend.
Red: [narrating] There's a harsh truth to face. No way I'm gonna make it on the outside. All I do anymore is think of ways to break my parole, so maybe they'd send me back. Terrible thing, to live in fear. Brooks Hatlen knew it. Knew it all too well. All I want is to be back where things make sense. Where I won't have to be afraid all the time. Only one thing stops me. A promise I made to Andy.
Andy Dufresne: Remember, Red, hope is a good thing, maybe the best of things, and no good thing ever dies.
otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs
Whose Line is it Anyway
Runā, ka cilvēkam dzīvē ir baltās un melnās joslas...gan jau, ka ir arī pelēkās. Dienās, kad man ir skumji, tad es nododos skumjas mūzikas skaņām, kas, kā ļaudis apgalvo, ir nepareizi. Skumju brīžos vajagot klausīties/skatīties ko lustīgāku. Tāpēc nu jau labu laiku, pateicoties kādam puisim, kura vārds sākas ar latviešu alfabēta 20. burtu, es atklāju lielisku garastāvokļa uzlabotāju. Tas ir amerikāņu improvizācijas teātris „Whose Line is it Anyway”. Tas ir šovs, kas līdz 1998. gadam norisinājās Anglijā, bet pēc tam veiksmīga eksperimenta rezultātā to pārņēma ASV. Vairumam cilvēku nepatīk gari teksti, tāpēc mēģināšu īsi uzrakstīt kas un kā, lai gan šim šovam varētu veltīt atsevišķu emuāru. ;)
„Whose Line is it Anyway” ir šovs, kura dalībnieki improvizē dažādas epizodes, neko iepriekš neplānojot. Viss tiek izdomāts uz vietas. Spēlei ir viens vadītājs, kas iepazīstina ar dalībniekiem, nolasa uzdevumus, pajautā skatītājiem idejas un izvēlas skatītājus dažādu uzdevumu veikšanai, kā arī pēdējo sērijas epizodi spēlē arī pats. 2 dalībnieki ir katru reizi, pārējie divi mainās.
Spēles vadītājs – Drew Carey pēc iepazīstināšanas sāk spēli ar vārdiem: „Hi, I'm your host, Drew Carey, come on down, and let's have some fun”. Spēles gaitā dalībniekiem tiek piešķirti neīsti punkti un beigās tiek izvēlēts uzvarētājs. Drew parasti pasaka kaut ko smieklīgu, uzsverot, ka punkti ir nevērtīgi. Piemēram, „Welcome to "Whose Line Is It Anyway?" the show where everything's made up and the points don't matter. That's right the points are just like tasteful shoes to Ryan Stiles.” vai „That's right, the points are just like underwear to Sharon Stone.”
Viens no dalībniekiem, kas ir katrā sērijā – Ryan Stiles. Katru reizi viņam ir kaklasaite un smieklīgas, 50.gadu stila kurpes, par kurām tiek jokots, kā arī par Ryan garumu un lielo degunu. Nepatīk tehnika „Hoedown”, kad ātri jāizdomā dziesmas vārdi. Ja to nākas dziedāt, tad Ryan parasti iepin kādu aizvainojošu piezīmi par spēles vadītāju. "Ryan Stiles: [singing the gambling hoedown] I just heard that Vegas just went broke./Apparently it all happened cause of one single bloke./I never thought that they'd ever see this day... /... but that's what happens when Drew Carey eats buffet!"
Otrs regulārais spēlētājs ir Colin Mochrie. Dalībnieki joko par viņa plikpaurību, pārlieku spilgtajiem krekliem un kanādieša izcelsmi. Arī nepatīk „Hoedown” - vienīgā tehnika, kad viņš jūtas nobijies. Patīk „Hollywood Director”, „Whose Line”. Colin parasti atveido sieviešu tēlus, kad visi 4 dalībnieki ir vīriešu kārtas pārstāvji.
Trešais dalībnieks, kas nav katru reizi, bet ir biežāk kā citi – Wayne Brady. Šķiet, ka viņam patīk visas tehnikas, kas saistītas ar dziedāšanu – „Song Styles”, „Greatest Hits”, „Hoedown”, „Irish Drinking Song”.
Tad ir dalībnieki, kas ik pa laikam parādās. Greg Proops – vienmēr ir uzvalkā, mēdz izteikt dažādus komentārus un izdomā smieklīgus vārdus/uzvārdus „Weird Newscasters”. Charles Esten (Chip) – dzied kopā ar Wayne katrā tehnikā, kurā vajag. Bradley Ramone "Brad" Sherwood – dzied kopā ar Wayne, kad vajag un, protams, piedalās citās tehnikās arī. Jeffrey Bryan "Jeff" Davis – piedalās reti, bet spēcīgi. Arī dziedošais dalībnieks. Un visbeidzot - Kathryn "Kathy" Greenwood – viena no nedaudzajām sieviešu kārtas pārstāvēm šovā. Ir vēl citas, bet Kathryn parādās visbiežāk.
Informācija ņemta no vikipēdijas un citām lapām . Arī abi fotoattēli ir atrasti, ierakstot Google meklētājā "Whose Line is it Anyway".
Protams, ka šis ir tikai mazs ieskats "Whose Line is it Anyway". Būtu vēl tik daudz, ko teikt, bet izlemiet paši, vai tas ir priekš jums. Ja ir, tad info ir itin viegli atrast. ;)
Izraisa atkarību! Nesāc! ;)
„Whose Line is it Anyway” ir šovs, kura dalībnieki improvizē dažādas epizodes, neko iepriekš neplānojot. Viss tiek izdomāts uz vietas. Spēlei ir viens vadītājs, kas iepazīstina ar dalībniekiem, nolasa uzdevumus, pajautā skatītājiem idejas un izvēlas skatītājus dažādu uzdevumu veikšanai, kā arī pēdējo sērijas epizodi spēlē arī pats. 2 dalībnieki ir katru reizi, pārējie divi mainās.
Spēles vadītājs – Drew Carey pēc iepazīstināšanas sāk spēli ar vārdiem: „Hi, I'm your host, Drew Carey, come on down, and let's have some fun”. Spēles gaitā dalībniekiem tiek piešķirti neīsti punkti un beigās tiek izvēlēts uzvarētājs. Drew parasti pasaka kaut ko smieklīgu, uzsverot, ka punkti ir nevērtīgi. Piemēram, „Welcome to "Whose Line Is It Anyway?" the show where everything's made up and the points don't matter. That's right the points are just like tasteful shoes to Ryan Stiles.” vai „That's right, the points are just like underwear to Sharon Stone.”
Viens no dalībniekiem, kas ir katrā sērijā – Ryan Stiles. Katru reizi viņam ir kaklasaite un smieklīgas, 50.gadu stila kurpes, par kurām tiek jokots, kā arī par Ryan garumu un lielo degunu. Nepatīk tehnika „Hoedown”, kad ātri jāizdomā dziesmas vārdi. Ja to nākas dziedāt, tad Ryan parasti iepin kādu aizvainojošu piezīmi par spēles vadītāju. "Ryan Stiles: [singing the gambling hoedown] I just heard that Vegas just went broke./Apparently it all happened cause of one single bloke./I never thought that they'd ever see this day... /... but that's what happens when Drew Carey eats buffet!"
Otrs regulārais spēlētājs ir Colin Mochrie. Dalībnieki joko par viņa plikpaurību, pārlieku spilgtajiem krekliem un kanādieša izcelsmi. Arī nepatīk „Hoedown” - vienīgā tehnika, kad viņš jūtas nobijies. Patīk „Hollywood Director”, „Whose Line”. Colin parasti atveido sieviešu tēlus, kad visi 4 dalībnieki ir vīriešu kārtas pārstāvji.
Trešais dalībnieks, kas nav katru reizi, bet ir biežāk kā citi – Wayne Brady. Šķiet, ka viņam patīk visas tehnikas, kas saistītas ar dziedāšanu – „Song Styles”, „Greatest Hits”, „Hoedown”, „Irish Drinking Song”.
Tad ir dalībnieki, kas ik pa laikam parādās. Greg Proops – vienmēr ir uzvalkā, mēdz izteikt dažādus komentārus un izdomā smieklīgus vārdus/uzvārdus „Weird Newscasters”. Charles Esten (Chip) – dzied kopā ar Wayne katrā tehnikā, kurā vajag. Bradley Ramone "Brad" Sherwood – dzied kopā ar Wayne, kad vajag un, protams, piedalās citās tehnikās arī. Jeffrey Bryan "Jeff" Davis – piedalās reti, bet spēcīgi. Arī dziedošais dalībnieks. Un visbeidzot - Kathryn "Kathy" Greenwood – viena no nedaudzajām sieviešu kārtas pārstāvēm šovā. Ir vēl citas, bet Kathryn parādās visbiežāk.
Informācija ņemta no vikipēdijas un citām lapām . Arī abi fotoattēli ir atrasti, ierakstot Google meklētājā "Whose Line is it Anyway".
Protams, ka šis ir tikai mazs ieskats "Whose Line is it Anyway". Būtu vēl tik daudz, ko teikt, bet izlemiet paši, vai tas ir priekš jums. Ja ir, tad info ir itin viegli atrast. ;)
Izraisa atkarību! Nesāc! ;)
piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs
Es būtu gribējusi tur būt
Noteikti liela daļa cilvēku šobrīd seko līdzi vai vismaz zina kaut ko par Ivara Beitāna un Andra Ozola savstarpēju rēķinu kārtošanu. Katram ir sava taisnība (no viņiem abiem), bet mums pārējiem var būt tikai viedoklis. 2010. gada 11. jūnijā Aerodium sasauca preses konferenci, kurā stāsta par notikušo un izklāsta savu versiju. Ja tur gaisotne bija šāda pietiekami ilgu laiku, tad es būtu gribējusi tur būt. ")
Oriģinālziņu un diena.lv lasītāju viedokli, var aplūkot šeit .
Oriģinālziņu un diena.lv lasītāju viedokli, var aplūkot šeit .
svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs
Man, lūdzu, biežāk apkārt cilvēkus ar tādu humorizjūtu
Man ir paši jaukākie draugi no Igaunijas. :)) Uz faktu, ka esmu nokritusi no zirga, seko atbilde: "oh.. is the horse ok?" :D Smaidu. Ļoti. Eh, pie malas pieticību - smejos. :D
"Ja kādam kaut kas nepatīk, lai uzsēžas sev uz īkšķa un parotē!" (Kārlis Streips)
Sarunas par un ap Eirovīziju jau pamazām norimst un raksti tiek noglabāti sociālo un ziņu portālu arhīvos. Nerakstīšu neko par dziedātāju, kas pārstāvēja Latviju. Daži jau tāpat zina, ko par to domāju. Nerakstīšu arī neko par Kārļa Streipa komentāriem Eirovīzijas translēšanas laikā. Ja kādam ir vēlme, tad šo to par to var palasīt šeit.
Šoreiz par pašu Kārli Streipu. Man vienmēr gribējies smaidīt, paskatoties uz viņu, un orb.lv izlasītais kāda bloga ieraksts man liek smaidīt vēl vairāk, un reizumis pat tā paskaļāk iesmieties. Jauki, ka istabā pagaidām esmu viena.
Man ļoti patīk humors ar nelielu sarkasma un ironijas devu. Man jau laikam vēl augt un augt līdz tādam līmenim. Nekas - paskatīšos tā pavairāk seriālu "MarGoša" un sasmelšos par tevi arī. ;)
Šoreiz par pašu Kārli Streipu. Man vienmēr gribējies smaidīt, paskatoties uz viņu, un orb.lv izlasītais kāda bloga ieraksts man liek smaidīt vēl vairāk, un reizumis pat tā paskaļāk iesmieties. Jauki, ka istabā pagaidām esmu viena.
Man ļoti patīk humors ar nelielu sarkasma un ironijas devu. Man jau laikam vēl augt un augt līdz tādam līmenim. Nekas - paskatīšos tā pavairāk seriālu "MarGoša" un sasmelšos par tevi arī. ;)
otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs
trešdiena, 2010. gada 19. maijs
Interneta vidē kļuvis populārs video, kurā uzfilmēts kā Turcijas pilsētā Antālijā kaķis it kā cenšas glābt savu ar auto notriekto kaķu draudzeni.
Ziņa ņemta no Apollo.
Ziņa ņemta no Apollo.
Abonēt:
Komentāri (Atom)


