Whose Line is it Anyway

Runā, ka cilvēkam dzīvē ir baltās un melnās joslas...gan jau, ka ir arī pelēkās. Dienās, kad man ir skumji, tad es nododos skumjas mūzikas skaņām, kas, kā ļaudis apgalvo, ir nepareizi. Skumju brīžos vajagot klausīties/skatīties ko lustīgāku. Tāpēc nu jau labu laiku, pateicoties kādam puisim, kura vārds sākas ar latviešu alfabēta 20. burtu, es atklāju lielisku garastāvokļa uzlabotāju. Tas ir amerikāņu improvizācijas teātris „Whose Line is it Anyway”. Tas ir šovs, kas līdz 1998. gadam norisinājās Anglijā, bet pēc tam veiksmīga eksperimenta rezultātā to pārņēma ASV. Vairumam cilvēku nepatīk gari teksti, tāpēc mēģināšu īsi uzrakstīt kas un kā, lai gan šim šovam varētu veltīt atsevišķu emuāru. ;)

„Whose Line is it Anyway” ir šovs, kura dalībnieki improvizē dažādas epizodes, neko iepriekš neplānojot. Viss tiek izdomāts uz vietas. Spēlei ir viens vadītājs, kas iepazīstina ar dalībniekiem, nolasa uzdevumus, pajautā skatītājiem idejas un izvēlas skatītājus dažādu uzdevumu veikšanai, kā arī pēdējo sērijas epizodi spēlē arī pats. 2 dalībnieki ir katru reizi, pārējie divi mainās.

Spēles vadītājs – Drew Carey pēc iepazīstināšanas sāk spēli ar vārdiem: „Hi, I'm your host, Drew Carey, come on down, and let's have some fun”. Spēles gaitā dalībniekiem tiek piešķirti neīsti punkti un beigās tiek izvēlēts uzvarētājs. Drew parasti pasaka kaut ko smieklīgu, uzsverot, ka punkti ir nevērtīgi. Piemēram, „Welcome to "Whose Line Is It Anyway?" the show where everything's made up and the points don't matter. That's right the points are just like tasteful shoes to Ryan Stiles.” vai „That's right, the points are just like underwear to Sharon Stone.”

Viens no dalībniekiem, kas ir katrā sērijā – Ryan Stiles. Katru reizi viņam ir kaklasaite un smieklīgas, 50.gadu stila kurpes, par kurām tiek jokots, kā arī par Ryan garumu un lielo degunu. Nepatīk tehnika „Hoedown”, kad ātri jāizdomā dziesmas vārdi. Ja to nākas dziedāt, tad Ryan parasti iepin kādu aizvainojošu piezīmi par spēles vadītāju. "Ryan Stiles: [singing the gambling hoedown] I just heard that Vegas just went broke./Apparently it all happened cause of one single bloke./I never thought that they'd ever see this day... /... but that's what happens when Drew Carey eats buffet!"

Otrs regulārais spēlētājs ir Colin Mochrie. Dalībnieki joko par viņa plikpaurību, pārlieku spilgtajiem krekliem un kanādieša izcelsmi. Arī nepatīk „Hoedown” - vienīgā tehnika, kad viņš jūtas nobijies. Patīk „Hollywood Director”, „Whose Line”. Colin parasti atveido sieviešu tēlus, kad visi 4 dalībnieki ir vīriešu kārtas pārstāvji.

Trešais dalībnieks, kas nav katru reizi, bet ir biežāk kā citi – Wayne Brady. Šķiet, ka viņam patīk visas tehnikas, kas saistītas ar dziedāšanu – „Song Styles”, „Greatest Hits”, „Hoedown”, „Irish Drinking Song”.

Tad ir dalībnieki, kas ik pa laikam parādās. Greg Proops – vienmēr ir uzvalkā, mēdz izteikt dažādus komentārus un izdomā smieklīgus vārdus/uzvārdus „Weird Newscasters”. Charles Esten (Chip) – dzied kopā ar Wayne katrā tehnikā, kurā vajag. Bradley Ramone "Brad" Sherwood – dzied kopā ar Wayne, kad vajag un, protams, piedalās citās tehnikās arī. Jeffrey Bryan "Jeff" Davis – piedalās reti, bet spēcīgi. Arī dziedošais dalībnieks. Un visbeidzot - Kathryn "Kathy" Greenwood – viena no nedaudzajām sieviešu kārtas pārstāvēm šovā. Ir vēl citas, bet Kathryn parādās visbiežāk.

Informācija ņemta no vikipēdijas un citām lapām . Arī abi fotoattēli ir atrasti, ierakstot Google meklētājā "Whose Line is it Anyway".

Protams, ka šis ir tikai mazs ieskats "Whose Line is it Anyway". Būtu vēl tik daudz, ko teikt, bet izlemiet paši, vai tas ir priekš jums. Ja ir, tad info ir itin viegli atrast. ;)

Izraisa atkarību! Nesāc! ;)

Es būtu gribējusi tur būt

Noteikti liela daļa cilvēku šobrīd seko līdzi vai vismaz zina kaut ko par Ivara Beitāna un Andra Ozola savstarpēju rēķinu kārtošanu. Katram ir sava taisnība (no viņiem abiem), bet mums pārējiem var būt tikai viedoklis. 2010. gada 11. jūnijā Aerodium sasauca preses konferenci, kurā stāsta par notikušo un izklāsta savu versiju. Ja tur gaisotne bija šāda pietiekami ilgu laiku, tad es būtu gribējusi tur būt. ")



Oriģinālziņu un diena.lv lasītāju viedokli, var aplūkot šeit .

Man, lūdzu, biežāk apkārt cilvēkus ar tādu humorizjūtu

Man ir paši jaukākie draugi no Igaunijas. :)) Uz faktu, ka esmu nokritusi no zirga, seko atbilde: "oh.. is the horse ok?" :D Smaidu. Ļoti. Eh, pie malas pieticību - smejos. :D

"Ja kādam kaut kas nepatīk, lai uzsēžas sev uz īkšķa un parotē!" (Kārlis Streips)

Sarunas par un ap Eirovīziju jau pamazām norimst un raksti tiek noglabāti sociālo un ziņu portālu arhīvos. Nerakstīšu neko par dziedātāju, kas pārstāvēja Latviju. Daži jau tāpat zina, ko par to domāju. Nerakstīšu arī neko par Kārļa Streipa komentāriem Eirovīzijas translēšanas laikā. Ja kādam ir vēlme, tad šo to par to var palasīt šeit.
Šoreiz par pašu Kārli Streipu. Man vienmēr gribējies smaidīt, paskatoties uz viņu, un orb.lv izlasītais kāda bloga ieraksts man liek smaidīt vēl vairāk, un reizumis pat tā paskaļāk iesmieties. Jauki, ka istabā pagaidām esmu viena.
Man ļoti patīk humors ar nelielu sarkasma un ironijas devu. Man jau laikam vēl augt un augt līdz tādam līmenim. Nekas - paskatīšos tā pavairāk seriālu "MarGoša" un sasmelšos par tevi arī. ;)

Interneta vidē kļuvis populārs video, kurā uzfilmēts kā Turcijas pilsētā Antālijā kaķis it kā cenšas glābt savu ar auto notriekto kaķu draudzeni.




Ziņa ņemta no Apollo.

Pie visa vainīgs ir liekais svars

Sveiki!

Vakar paskatījos šovu „Dejo ar zvaigzni 3” un vēlos padalīties ar dažām savām iegūtajām atziņām:

Viss šovs kopumā šķita kā balagāns. Daži joki no Valtera Krauzes puses man lika pasmaidīt, taču Valērija Mironova un Raivja Vidža mēģinājumi atjokot pretī Krauzem šķita nevietā.

Atzīmes kopumā man šķita nepamatoti zemas. Jā, labi Mironovs tur taisnojās, ka pirmajā šova nedēļā nevar dejot perfekti un tomēr atslēgvārds šajā visā ir „šovs”. Tieši tā „šovs” un nevis čempionāts standarta un Latīņamerikas dejās.

Žūrija, it sevišķi Valērijs Mironovs un Vladimirs Ponomarjovs, neskopojās ar riebīgām, dažbrīd pat aizvainojošām piezīmēm. Piemēram, Aināra Ančevska un Ievas Kemleres deju Mironovs nosauca par opja un omas dejošanu. Par Elīnas Fūrmanes un Riharda Mailīša deju Vladimirs Ponomarjovs sacīja, ka vulgārāku valsi viņš nav redzējis. Par Santu Didžus un Māri Pūci komentāri jo sevišķi izcēlās. „Pie visa vainīgs ir liekais svars. Ja nenometīsiet – izlidosiet,” teica Mironovs. „Neesat gatavi šovam, jāstrādā daudz,” Ponomarjovs.

Es jau neesmu pret kritiku. Vienkārši to var pateikt arī korektāk. Vislabāk aizrādījumus, manuprāt, pasacīja Baiba Šmite. Es negribētu būt Ellas un Santas Didžus vietā, dzirdot aizrādījumus par vulgaritāti un lieko svaru. Arī par Ellas frizūru – neba viņa pati sev šādu frizūru veidoja. Man jau ar’ šķita, ka būs aizrādījumi par to, un redz, bija ar’!

Šķiet, ka Danas Dombrovskas un Aleksandra Aļošina pāris skatītājos un arī žūrijā izraisīja emocijas, labestīgumu un nedaudz sirsnīga žēluma. Pirms tam man nebija ne jausmas par Danas Dombrovskas veselības problēmām.

Ja žūrija šitā turpinās, tad es neskatīšos šo šovu. Lai gan, kuram gan vajag, lai es to skatītos. Hah!

Ak, jā! Nedaudz komiski, ka Jana Duļevska un Valters Krauze savulaik parodēja šī šova vadītājus, bet tagad paši iejūtas vadītāju lomā. Ak, nespļauj kāpostos!

Galu galā paši skatītāji palīdzēs noteikt uzvarētāju. Ar savu balsojumu katrs varēs stāvēt pretī profesionāļu žūrijai. Lai jau runā par nepilnīgām pēdu darbībām, nestabilām potītēm vai saspringtām mugurām. Lai runā, bet skatītājiem tik un tā patīk. Šinī šovā šķiet dejotāji un zvaigznes „paņem” nevis ar perfekti nodejotu deju, bet gan ar saviem trūkumiem un grūtībām, kuras viņi pārvar. Jā, varbūt netaisnīgi, jo šīs tomēr ir sacensības, bet jūtas tik un tā piedos neveiklus soļus, acis aizsedzošas frizūras, dažus liekus kilogramus, lai priecātos par Latvijā zināmie cilvēkiem, kas grib dejot par spīti atkarībai no baterijām, jau bērnībā iepotētu domu, ka nemāk dejot un daudziem citiem pārbaudījumiem.